Attēls: IMSA Hengshui 2019

Jaceka Pavlicka versija par nenotikušo maču par sieviešu pasaules čempiones titulu 100 l un atkāpšanās no FMJD turnīru direktora amata.


2019. gada jūnijā Tamāra turnīra laikā Jakutijā gāza no troņa Natāliju. Viņa ieguva sesto titulu. Mēs jau tur teicām, ka būtu jauki šo maču spēlēt divās valstīs.

Jūlija beigās Rīgā, Pasaules kausa turnīra laikā, tikos ar Juriju Čertoku, un mēs runājam par maču. Jurijam jau ir dažas ļoti nopietnas detaļas. Ir lielas naudas summas. Jurijam ir smagi noteikumi. Ja Natālija vēlas spēlēt uz šādu banku, arī Polijai jāpieskaita ievērojama summa. 

Pēc kāda laika situācija Baškīrijā mainās, un izrādās, ka šādas iespējas vairs nepastāv. Polijas pusē Natāliju decembrī atrod uzņēmums, kas ir gatavs viņā ieguldīt. Nav īsti svarīgi, kādā formā. Pati Natālija saka – par maču.

Man ļoti patika uzņēmuma ideja. Ideja bija, lai abas puses ieguldītu balvu fondā 25 000 USD. Puse mača Polijā, puse Krievijā.

Jurijs Čertoks pastāvīgi meklē iespējas Krievijā. No savas puses mēs jau strādājam pie detaļām, ir sagatavots detalizēts budžets, mēs pat izvēlamies viesnīcu (tai jābūt prestižai, tas ir, mūsu galvaspilsētas centrā).

2020. gada februāris. Mūsu sponsors prasa sīkāku informāciju un uzstāj, lai mēs definētu otro pusi. Jurijs  Čertoks saka, ka viss ir kārtībā! Kaut kā tur trūkst, bet ir nopietni kontakti. Tomēr mums joprojām ir mazliet kauns  sponsora priekšā.

6. marts. Šorīt dodos uz Berlīnes lidostu. Jurijs zvana: Jacek, mums ir sponsors. Spēle notiks Krievijā. Maskava vai Sanktpēterburga. Lieliskas ziņas, tūlīt pēc manas atgriešanās no Turcijas mums notiek detalizētas diskusijas. 15. martā es atgriežos no Turcijas … tieši birojā uz 15 dienu karantīnu. Pasaule ir apstājusies.

Galu galā es, protams, rakstu sponsoram, ka man ir labas ziņas. Diemžēl 10. jūnijā sponsors raksta diezgan kodolīgi: “Ņemot vērā 2020. gada notikumus un gada otrās puses neparedzamību, mēs nevaram pieņemt lēmumus par turnīra organizēšanu. Mēs nevaram paredzēt, vai nākamajā ceturksnī ir iespējamas tikšanās lielākā cilvēku grupā, tāpēc mums pagaidām jāgaida … jāgaida izmaiņas globālajā situācijā. Sazināsimies! “Es pieklājīgi cenšos noskaidrot, vai mēs varam uz kaut ko paļauties, ja vīrusu situācija mainīsies. Es saņemu parastās vispārīgās atbildes, taču pēdējā atbilde 29. jūnijā ir gandrīz viennozīmīga. Mēs esam sākuma punktā.

Krievi strādā pie mača. Man ir informācija, ka viņi to visu varēs izdarīt Krievijā, un, iespējams, tā būs Maskava un Sanktpēterburga. Viņiem jau oficiāli ir izveidota spēles organizatoriskā komiteja.  Vadītājs – Anatolijs Karpovs, slavens šahists un Krievijas parlamenta deputāts.

Augusta sākumā Krievijas dambretes federācija oficiāli ieceļ Aleksandru Rastegajevu par spēles direktoru. Vēstuli parakstīja Federācijas prezidents A. Ņikitins. Man daudzas reizes bija iespēja tikties ar viņu, patīkamu cilvēku, uzņēmēju, kurš vada lielu uzņēmumu, kas darbojas pasaules tirgos. 

Aleksandrs strādā daudz, jo, neskatoties uz tādu lielu vārdu kā Karpovs atbalstu, ne visi uzreiz izliks naudu no makiem. Sanktpēterburgā ir nopietns sponsors, taču nav gubernatora paraksta. Pēc kāda laika šis paraksts beidzot parādās. Esmu dzirdējis informāciju, ka mačs notiks Ermitāžas zālēs, tiek saukti konkrēti vārdi. Termiņš mainās vairākas reizes. Un tam trūka kaut kādas piekrišanas (vīrusu ierobežojumu dēļ!), tāpēc parakstu noviltoja.

Oktobra otrajā pusē es no spēles direktora saņemu dokumentu kopijas, kas apliecina nopietnu gatavošanos 15.-29.novembra spēlēm. Viens no dokumentiem ir Anatolija Karpova personīgi parakstīta vēstule Sanktpēterburgas gubernatoram. Vēstulē minēts finanšu galvotājs (AS CPF Severo-Zapad). Spēles direktors man paziņo, ka Ņikitins ieradīsies Sanktpēterburgā – ”Pirmdien Ņikitins A.J. ierodas Sanktpēterburgā, lai risinātu jautājumus dambretē un vienlaikus mačā ”.

Savos 22 gados FMJD valdē, ieskaitot pēdējos 11 kā turnīra direktors, es nekad neesmu redzējis šajā līmenī parakstītu vēstuli. Tikai Baškīrijā un Jakutijā. Bieži vien bez Krievijas dambretes federācijas atbalsta, un pat bija turnīri, kuros Federācija vienkārši iejaucās. Tās ir iekšējas problēmas, kas vienmēr pastāv vienā vai otrā pakāpē.

Rezultātā spēli nācās pārcelt uz decembri. Es runāju ar Čertoku vairāk nekā vienu reizi. Jurijs man saka, ka viņu tas viss ļoti satrauc. Viss izskatās skaisti, taču viņš neredzēja konkrētu dokumentu ar finansiālām garantijām. No Jurija es zinu, ka 50 000 var izrādīties nereāli, bet 30 000 – jā. Es par to nesaku Natālijai. Viņš lūdz mani izdarīt spiedienu uz Rastegajevu. Es tā daru.

Atbildot uz to, Rastegajevs man uzdāvina skaistu video un Power Point prezentāciju ar budžetu. Tomēr es turpinu sarakstīties un saņemu e-pastu (30. nov.): Jacek! Neesiet sīkumaini! Es nodrošināšu balvu fondu pilnā apjomā kā vienojos ar J.V. Čertoku! Būs iespēja, maksāsim vairāk! Apspriedīsimies! Galvenais: Kā  vīrusa laikā nodrošināt  ierašanos Maskavā sacensību galvenajam tiesnesim Nurgazievam A. M, kā arī tev un Natālijai, un noorganizēt maču pienācīgā līmenī !!!

Pērciet biļetes. Mēs vienosimies par aktuālajiem jautājumiem. Visu dienu biju Sporta ministrijā. Ar Juriju Čertoku mēs risinām jautājumus par jūsu ierašanos Krievijā.

Es ceru un esmu pārliecināts: viss būs kārtībā!

Mēs jau veicam ļoti konkrētas darbības. Diemžēl es nevaru lidot nopietnu veselības problēmu dēļ tuvākajiem radiniekiem. Varbūt es varu lidot uz Sanktpēterburgu, ja pēcoperācijas novērošana ir pozitīva. Man izdodas nopirkt biļeti Natālijai un trenerim.

Piektdienas rīts, 12. decembris. Pirmais ziņojums, ko saņemu no rīta, ir vēstule no Jevgeņija, ka viņu neielaida uz robežas un viņš atgriezās mājās. Kā izrādījās, tas bija tikai slikto ziņu sākums.

Natālija tika aizturēta lidostā. Es sazinos caur Watsapp ar mača organizēšanas komandu. Kopā ar mani ir 15 cilvēki. Pirmā reakcija bija novelt vienam uz otru vainu, kurš visu ir izgāzis. Es cenšos visu mīkstināt. Es saku, ka ne man, ne Natālijai navpretenziju, dažreiz ir problēmas. Viss, par ko jūs rakstāt, ir svarīgs, taču ne tagad. Tagad ir cilvēks, viņu sauc Natālija, un viņa tik daudzas stundas ir pavadījusi lidostā gandrīz kā ieslodzītā.

Daudzi citi solījumi, versijas un visi no tiem noved pie  labi zināma rezultāta. Fakts ir tāds, ka pierobežas dienesti tikai darīja savu darbu. Organizatori neizpildīja mājasdarbus pilnībā un nepārbaudīja (un turnīra direktors, kā viņš man rakstīja, visu dienu atradās Sporta ministrijā!), kas patiesībā ir jādara. Natālijas juridiskais statuss bija tāds, it kā viņa gribētu šķērsot robežu bez vīzas. Šādā situācijā noteikumi ir tādi, ka personu ar tādu pašu lidojumu nosūta atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes viņa ieradās. Tuvākais lidojums uz Cīrihi bija pirmdien pulksten 18:35. Tomēr atteikšanās izmitināt lidostas viesnīcā divas naktis noteikti ir starptautisko standartu pārkāpums. Aizliegums nopirkt kaut ko ēdamu vai karstu dzērienu … es šaubos, vai pret cilvēkiem šādā situācijā visā Eiropā izturētos vienādi. Turnīra direktors mani informēja par nākamajiem soļiem. Praktiski Natālijai nekas nebija mainījies. Lūdzu, es piedāvāju apmaksāt bizness SPA izmaksas, vai kaut ko citu. Varbūt ieēst un kafiju?! Tad  spēles direktors raksta, ka ir visu sarunājis, ka viņam ir informācija: “Bet es sēžu un dzeru kafiju ar Natāliju.” Un no Natālijas es uzzinu, ka kāds viņu laipni palaida un viņa nopirka kaut ko dzeramu. Ak, divas dažādas pasaules, un viss.

Šis lidostas stāsts ir ārkārtīgi dramatisks, bezprecedenta organizatorisku kļūdu gadījums. Ja tas būtu  bijis simts cilvēku turnīrs, tad tā dažreiz notiek. Bet mēs runājam par vienu konkrētu personu. Tas ir par maču. Mums viss bija jāpārbauda divsimt reižu, jo mēs zinām apstākļus, kādos strādājam. Un tomēr no rīta pēc Vatutina vēstules kļuva zināms, ka kaut kas nedarbojas!

Natālija beidzot ir viesnīcā. Drīz kļuva skaidrs, ka viņai jāmaksā ne tikai par ēdienu, bet arī par trenera viesnīcu.

Spēles noteikumos mēs vienojāmies, ka uzturēšanās un ēdienreizes ir organizatoru pusē. Daudz agrāk es rakstīju spēles direktoram, ka Natālija uz spēli aicina arī Niku Leopoldovu. Viņa vēlas dzīvot kopā ar viņu vienā istabā. Es arī informēju, ka mūsu komanda vēlas ierasties Maskavā nevis 15. datumā, kā paredzēts plānā, bet 12. decembrī, un mēs, protams, par šo visu maksāsim. Esmu vairākkārt uzsvēris, ka ar šādiem jautājumiem nevajadzētu apgrūtināt Natāliju un treneri. Es pajautāju summu un kontu, uz kuru es pārskaitīšu. Rezultātā Natālija un Nika apmēram pusnaktī nogāja reģistratūrā, lai samaksātu par viesnīcu. Spēles direktors kādā brīdī apgalvoja, ka Baltkrievijas dambretes federācijai bija jāmaksā par viesnīcu par Vatutinu. To pat nav vērts komentēt, tā drīzāk ir medicīnas, nevis dambretes tēma.

Mača sākumu acīmredzamu iemeslu dēļ bija jāatliek. Tikmēr es uzzināju, ka, iespējams, 11. decembrī no sponsora (A. Karpova vēstulē minētā uzņēmuma) tika nosūtīta Krievijas dambretes federācijai vēstule, ka viņi atsakās finansēt spēli. FMJD prezidents jau ir Maskavā. Rastegajevs apliecina, ka viss tiks izdarīts. Viņš saka, ka līdzekļi balvām vēl nav viņa kontā, bet tādi būs. Mēs sastādām ārkārtas plānu, lai FMJD būtu 30 000 eiro maksājuma garantētājs. Tas notiek kavēšanās gadījumā. Es rakstu e-pastu visiem valdes locekļiem, informējot viņus par šo iespēju. Cik saprotu, reakcija nav pozitīva. Šī ir ne tikai ievērojama summa mūsu budžetam, bet arī ne tās izmaksas, kas mums būtu jāmaksā. Es cenšos viņus pārliecināt, ka tā ir tikai garantija, kaut arī tā rada lielu risku. Šodien ir trešdienas vakars, un es nolemju spēli pārcelt uz citu dienu.

Pirmā kārta paredzēta piektdien (18).

Ceturtdienas rīts. Drīz atklājas, ka spēles direktors nolēmis, ka FMJD garantijas ir vienkārši skaidra nauda, ​​kas viņam būs, un ka FMJD to maksās. Viņš arī paziņo, ka mačs pilnībā notiks Maskavā. Viņu nemaz neuztrauc jaunu izmaksu parādīšanās problēma. Un tas, ka pie šiem izdevumiem nav vainojami viņa uzaicinātie cilvēki! Protams, izņemot brokastis, viesi par visu maksā paši. Uzreiz man iedegas sarkanā gaisma, ka spēles direktoram ir elementāras problēmas vairāku simtu vai tūkstošu eiro līmenī. 

Es neredzu iespēju nopietni uztvert viņa apliecinājumus, ka būs 30 000 eiro. Es nekavējoties uzrakstīju e-pastu FMJD valdes locekļiem, ka mans vakardienas paziņojums par šādām garantijām vairs nav derīgs. Mēs to varam izdarīt, bet tikai pēc tam, kad būsim iesnieguši spēles organizatoru dokumentus. Es par to ziņoju arī spēles direktoram. Es daudzkārt uzstāju, ka tagad tas ir vissvarīgākais. Atbildot uz to, es saņemu informāciju, ka spēļu zālē jau ir dambrete un cik slikta ir Natālija, jo viņa lūdz nopirkt viņai biļeti mājās.

Publicēju jaunu spēļu programmu ar pirmo kārtu sestdien.

Ceturtdien (17. decembrī) vēlu vakarā. No Rastegajeva nav nekādu garantiju vai informācijas. Es saņemu šokējošu informāciju no Jevgeņija, ka tikko notika tikšanās, kurā kāds (izņemot vārdu – Artjoms) visus lamāja. Tas pats no Natālijas mirkli vēlāk. Tīra rupjība, starp citu, spēles direktora klātbūtnē. Lai auzstāvētu Natāliju un viņas treneri, neviens nereaģēja (nu Tamāra jau kaut ko teica, tā tīri nav taisnība). Saņēmis tik drausmīgu informāciju no diviem avotiem, es sāku izmisīgi meklēt mūsu vēstniecības Maskavā ārkārtas tālruņa numuru. Par laimi es uzzinu, ka viņi jau atrodas viesnīcas istabā.

Es sāku izmisīgi meklēt biļetes. Natālijai dabūju biļeti līdz pusnaktij, un tas ir ļoti ātri, jo Maskavā jau ir piektdiena. Trenerim man ir svētdienas biļete un viesnīca (protams, ne šī!). Es eju gulēt apmēram divos naktī.

Viens no aizvainojošākajiem faktiem šajā stāstā ir Krievijas dambretes federācijas prezidenta klusēšana. Viņš bija Maskavā. Jau no paša sākuma es viņam rakstīju FB un pa e-pastu. Es zinu, ka arī Janeks Maggi mēģināja viņam piezvanīt.

Pēc nežēlīga uzbrukuma pretendentei uz pasaules čempiones titulu un viņas trenerim, un pastāvīgas ignorēšanas pieprasījumiem garantēt, ka FMJD samaksātā nauda tiks nekavējoties atgriezta, nekas cits neatlika – mačs tika atcelts. Ticība lieliem vārdiem un augstām pozīcijām, ticība skaistam spēles budžetam, direktora enerģijai un pārliecībai, pārliecība, ka Krievijas dambretes federācija un tās  prezidents zina, ko viņi dara un ar ko strādā, šī pārliecība mani virzīja uz nepareiziem lēmumiem. Mums ir jāatbild par kļūdām.

Es vairs neredzu iespēju kļūt par turnīra direktoru.

Pandēmijas laikā nav iespējams izveidot kalendāru 2021. gadam. Mums Nīderlandē ir spēle starp Būmstra un Georgijevu. Tur turnīra direktora loma šajā posmā jau ir simboliska. Nīderlandes dambretes federācija un aktīvisti strādā, un viss būs kārtībā. Es pabeigšu.

Vēl viens notikums ir 2021. gada pasaules čempionāts Igaunijā. Tas tika pārcelts uz jūniju. Tur ir pieredzējuši cilvēki, FMJD prezidents un kasieris. Tagad ir lielisks laiks iecelt (un FMJD kongress var oficiāli ievēlēt) pagaidu turnīra direktoru. Jums ir nepieciešams kāds jaunāks, mazāk lētticīgs un stingrāks. Nepieciešama paaudžu maiņa.

Atvainojiet visus, man neizdevās.

22.decembris


 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas