Klasiskās pozīcijas 100 l

  Jau šo pozīciju nosaukums liecina par to senumu un svarīgo lomu.  Tiešām, klasisko pozīciju teorija ir daudz senāka par citu pozīciju teorijām. Pamat stratēģiskās un taktiskās idejas jau tika atklātas pagājušā gadsimta sākumā. 40. ajos gados milzīgu pienesumu klasisko pozīciju izstrādē pienesa 1945.g.-1948. g. pasaules čempions P.Gestems (Francija). Jaunas, dinamiskākas idejas tika izstrādātas 60. ajos gados, kad to paveica padomju pasaules čempioni V.Ščjogoļevs un A.Andreiko, kā arī nīderlandietis T. Sejbrands. Klasiskās pozīcijas rodas visās partijas stadijās, tādēļ, nemākot tās izspēlēt, nevar sasniegt rezultātus uz 100 l galdiņa. Klasiskā pozīcija rodas pie savstarpējas kauliņu saistības centrā 32, 28 un 23, 19:

  Var viegli pamanīt, ka kauliņi 32, 28 un 23, 19 ir simetriski pret divnieku līniju. Viņi veido pozīcijas karkasu. Pārējie kauliņi ir piesaistīti šim karkasam un spiesti kustēties simetriskos virzienos. Tādejādi klasiskās pozīcijas pakļaujas likumsakarībām, kas raksturīgas simetriskām pozīcijām.

Izmantotā literatūra:

E.Bužinskis, J.Šauss “Starptautiskās dambretes teorija un praktika” 1985